Ravennas vēsturiskās mozaīkas atceļo uz Rīgu

09/07/2014

Mākslas cienītāji aicināti doties uz Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), kur ceturtdien, 10.jūlijā, tiks atklāta vērienīga vēsturisko Ravennas mozaīku izstāde. Tā vēsta par agrīno viduslaiku mākslu Itālijā, kas no 1.jūlija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Piektajā un sestajā gadsimtā radīto mozaīku māksliniecisko vērtību papildina to sniegtās liecības par reliģiju, valstisko iekārtu un cilvēkiem Eiropas kultūras vēsturei ļoti nozīmīgā periodā.

Samariete pie akas, Jaunā Sv. Apollinārija bazilika, Ravenna. Publicitātes foto.Ravenna nereti dēvēta par mozaīku pilsētu, jo tajā atrodami Rietumromas kristīgās mākslas izplatības pirmsākumi. Itālijas Emīlijas-Romanjas reģionā bāzētā pilsēta laikā no 402. līdz 476.gadam bija Rietumromas impērijas galvaspilsēta, taču pēc tam - Austrumgotu valdnieka Teodorika un Bizantijas impērijas sastāvdaļa Eiropā. Šis vēsturiskais mantojums dāvājis pilsētai lielu skaitu ar mozaīkām dekorētu sakrālo būvju.

1997.gadā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļautas septiņas Ravennas vēsturiskās celtnes un to mozaīkas, un pilsētas piektā un sestā gadsimta mozaīku krājums uzskatīts par vispasaules vērtību.

20.gadsimta 50.gadu sākumā Ravennas Mākslas akadēmijas meistari izveidoja seno mozaīku oriģinālam maksimāli pietuvinātu reprodukciju kolekciju, kas kopš pirmās izstādes 1951.gadā Parīzē apceļojusi visu pasauli. Šogad Rīgā apskatāmi 36 kolekcijas darbi, ļaujot apbrīnot katru detaļu tuvplānā, kas nav iespējams, skatoties orģinālus Gallas Placidijas mauzolejā, Sv.Vitālija un Jaunā Sv.Apollinārija bazilikā, Neona baptistērijā un arhibīskapa kapelā Ravennā.

Līdz ar vēsturiskajām mozaīkām Rīgā apskatāmi dažādu valstu mākslinieku mūsdienu mozaīkas mākslas darbi “Bibliomosaico”. Abas ekspozīcijas LNB ēkā plašākai publikai apskatāmas no 11.jūlija līdz 30.augustam.

10.jūlijā pulksten 14.00 ikviens interesents LNB gaidīts uz sarunu “Ravennas vēsturiskās mozaīkas un mūsdienu mozaīku māksla” ar prof. Mariju Ritu Benini (Itālija), Dr.art Elitu Grosmani, Dr.art Silviju Grosu un Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru Alekseju Naumovu.