Jau nedēļu kopā ar citiem Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātā kā norīkotais nacionālais eksperts strādā arī Igaunijas Ārlietu ministrijas diplomāts Tomass Tīrs (Toomas Tirs). Viņš kopā ar sekretariātu būs visu prezidentūras laiku – līdz nākamā gada jūnija beigām. Tomass palīdzēs Latvijai prezidentūras darbos, savukārt savas zināšanas pēc tam varēs izmantot Igaunijas prezidentūras būvēšanā - tā ir abpusēji vērtīga iespēja gūt pieredzi, apmainīties idejām un veidot ilgtermiņa starpvalstu sadarbību.
Tomass Latvijas prezidentūras laikā darbosies sekretariāta finanšu plānošanas un uzraudzības departamentā, kur daudz strādās ar pasākumiem un to menedžmentu. Viņš ir dzimis Igaunijas galvaspilsētā Tallinā un jokojot sevi raksturo kā pašu ātrāko igauni, bet, nopietni runājot, atzīst, ka ir diezgan atvērts. Pateicoties ģimenes saitēm, Tomass ir bijis biežs viesis Latvijā un ļoti labi zina latviešu valodu.
Pēc pirmās nostrādātās nedēļas prezidentūras sekretariātā Tomass atzīst, ka cilvēki šeit ir aktīvi un gatavi prezidentūrai. “Mani pozitīvi pārsteidza sekretariāta iknedēļas sanāksmes – tās ir īsas, bet ļoti efektīvas. Viss notiek ātri, cilvēki nerunā lieku.”
Par savu ceļu līdz darbam šeit Tomass stāsta, ka tas bijis Igaunijas prezidentūras komandas lēmums. “Šobrīd mums ir astoņu cilvēku komanda, kas jau sāk gatavoties mūsu 2018.gada prezidentūrai. Tad nu arī parādījās diskusija par to, ka būtu labi atrast cilvēku, kas zina Latvijas vidi un valodu un kas būtu gatavs uzkrāt zināšanas prezidentūras laikā. Mani uzrunāja, un es biju patiesi priecīgs par šādu iespēju. Jau šī gada sākumā, atbraucot uz Rīgu, pārliecinājos, ka sekretariāta komanda šeit ir stipra, un radās ļoti pozitīvs iespaids.”
Jautāts, ko Tomass sagaida no šīs iespējas, viņš uzsver, ka būtiskākais būs pieredzes un informācijas uzkrāšana, ko pēc tam nodot saviem kolēģiem Igaunijā. “Tāpēc ir būtiski atrasties kopā ar latviešu komandu vēl pirms prezidentūras, redzēt visus sagatavošanās darbus, pārvaldību. Mani ļoti interesē, kā tiks kontrolēti un koordinēti visi procesi prezidentūras aktīvajā laikā, kādas būs neparedzētās situācijas un to risinājumi. Tas viss mums dos unikālu iespēju izvērtēt procesus un labāk sagatavoties savai prezidentūrai.”
Tomasam ir plaša pieredze darbā ar aktuālām starptautiskajām tēmām. Kopš pagājušā gada augusta Tomass strādā Igaunijas Ārlietu ministrijas Tirdzniecības politikas un Starptautisko ekonomisko organizāciju nodaļā. No turienes viņš arī nosūtīts uz Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātu. Pirms tam viņš četrus gadus ar līdzīgām tēmām strādājis Igaunijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES.
Tomasa dzimtā valoda ir igauņu, bet brīvi viņš komunicē vēl trīs valodās – angļu, krievu un arī latviešu. Tāpat apguvis arī somu un franču valodas pamatus. Kā savus mīļākos hobijus viņš min tautisko deju dejošanu, lasīšanu un peldēšanu.
Nacionālo ekspertu norīkošana doties strādāt prezidējošās valsts institūcijās ir ļoti izplatīta prakse – uz katru prezidentūru valstis sūta savus pārstāvjus no dažādām ministrijām, lai dotu iespēju būt klāt procesos, uzkrāt zināšanas un savstarpēji apmainīties ar pieredzi. Arī Latvija to izmantojusi un turpina izmantot, piemēram, nesenās Lietuvas prezidentūras laikā un šobrīd uzņemot ekspertus pie sevis.
Tomass ir viens no vairākiem starptautiskajiem ekspertiem, kas gūs pieredzi un praktiski darbosies, un atbalstīs Latvijas prezidentūras norisi. Rudenī sekretariāta komandai pievienosies arī divi Slovākijas diplomāti, taču viņi šeit pavadīs mazāk laika – katrs divas nedēļas.
Tomasa gadījums ir netradicionāls, jo viņš ir pirmais eksperts, kas ieradies uzkrāt pieredzi un izdzīvot pilnīgu Latvijas prezidentūras plānošanas, sagatavošanas, radīšanas un īstenošanas procesu. “Šajā ziņā tas ir unikāli, jo lielākoties eksperti dodas uz prezidējošajām valstīm laikā, kad sākas vai jau norit pati prezidentūra. Tomass ir izvēlējies un sakārtojis visu tā, lai varētu būt klāt jau četrus mēnešus iepriekš un redzēt, kā tas pulkstenis “tikšķ” jeb kā tehniski tiek uzbūvēta prezidentūra,” stāsta Linda Tomase, prezidentūras personāla jautājumu departamenta vadītāja.
Igaunijas kārta uzņemties ES Padomes prezidentūru būs 2018. gada pirmajā pusgadā. Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātam ir nodibinājusies cieša darbība ar Igaunijas kolēģiem, kuri strādā pie ES Padomes prezidentūras sagatavošanas.
- Ko Tu atbildētu Latvijas iedzīvotājam uz jautājumu "Ko dod prezidentūra?"
- Pirmkārt, jāsaprot, ka mēs esam Eiropas Savienībā un mums tajā ir sava loma. Viena no tām ir rotācijas kārtībā vadīt ES Padomes darbu. Igaunijā, piemēram, daudzi nesaprot, ka mēs paši esam tie eiropieši, kas pieņems lēmumus, vadīs procesus un varēs aktualizēt dažādus mums būtiskus jautājumus – par to pašu enerģētiku, Austrumu partnerību un citām lietām.
Otrkārt, angļu valodā ir tāds teiciens "Until you teach it, you won’t understand it". Tikai tad, kad paši būsim pirmo reizi uzņēmušies prezidējošās valsts lomu, patiesi zināsim, kā strādā Eiropa un kā jāvada sarunas. Līdz tam esam nosacīti viesi jeb dalībvalstis.
- Kāds ir latvietis?
- Tāds pats kā igaunis, tikai nedaudz ātrāks. Bet, ja nopietni, tad igauņi un latvieši ir ļoti līdzīgi gan savās tradīcijās, gan kultūras vērtībās. Tas, kas mums ir kopīgs, ir arī diezgan kritiskā attieksme pret visu – vienalga, kādi būs rezultāti, procenti vai sasniegumi, igauņi un tāpat arī latvieši pamanīsies to nokritizēt. Mēs nerunājam daudz, sakām, ko vajag, bet esam efektīvi.
- Ko igauņi zina par Latviju?
- Trīs vārdi, kurus visi igauņi zina par Latviju, ir “saldējums”, “iela” un “alus”. Saldējums tāpēc, ka kādreiz populāra igauņu aktivitāte bija Mežaparka zoodārza apmeklēšana un neizbēgami arī saldējuma ēšana. Iela, savukārt, tāpēc, ka Latvijā, atšķirībā no Igaunijas uz visiem ielu nosaukumu parādās šis vārds. Un alus – tāpēc, ka vienkārši alus!
- Vai Tu esi Igaunijas un Baltijas valstu patriots?
- Jā, jo mūsu valstīm ir tik daudz kā kopīga!
- Tavā CV rakstīts, ka Igaunijā dejoji tautiskās dejas. Vai tagad arī Latvijā meklēsi ko līdzīgu?
- Jā, ceru, ka varēšu šeit apmeklēt latviešu tautiskās dejas.
- Kas ir sarežģītākais, apgūstot latviešu valodu?
- Nezinu par citiem, bet igauņiem grūtākais noteikti ir visi mīkstie burti. Mums vienkārši tādu nav, tāpēc sākumā ir problēmas ar tādiem vārdiem kā "šaursliežu dzelzceļš".
- Kura ir skaistākā saulrieta vieta Latvijā?
- Liepājas pludmale. Tā vispār ir visā pasaulē labākā pludmale, kur atpūsties, peldēt un sagaidīt saulrietu.
Foto: EU2015.LV
Informāciju sagatavoja:
Lita Juberte
Projektu koordinatore
Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību departaments
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts
Mob.: 29376176
E-pasts: lita.juberte@es2015.lv