Apstiprināts prezidentūras budžets 2014.gadam

11/11/2013

2013.gada 7.novembrī Saeima apstiprināja valsts budžetu, kurā atsevišķa budžeta līnija ir noteikta ar Latvijas prezidentūru ES Padomē saistītajiem izdevumiem. Valdība ir lēmusi, ka, lai līdzekļi tiktu ieguldīti maksimāli efektīvi, ir jāizvēlas centralizētā pieeja prezidentūras budžeta veidošanas procesam, kas ļauj skatīties uz visiem prezidentūras izdevumiem kopskatā. Tas nozīmē, ka tiek veidoti arī kopīgi valsts iepirkumi (piemēram, IT nodrošinājumam, transporta un ēdināšanas pakalpojumiem, tulkošanai), kas nodrošina līdzekļu efektīvu izmantošanu. Daudzas prezidentūras nav gājušas šādu ceļu, budžetu veidojot sadrumstaloti - daļu izdevumu iekļaujot kopējos prezidentūras izdevumos, bet daļu atstājot nozaru ministriju atsevišķajos budžetos.

2014.gadā galvenie budžeta līdzekļi plānoti sagatavošanās pasākumiem prezidentūrai valsts pārvaldē:

• prezidentūras pasākumu sagatavošana (Latvijā plānoti līdz 200 pasākumu) – tehniskais nodrošinājums sanāksmju norises vietās, tulkošana, transports, viesnīcas delegāciju vadībai, akreditācijas sistēma, drošība, lidostas pakalpojumi, sabiedriskās attiecības u.c. – 10,3 milj. LVL,
• kultūras un publiskās diplomātijas programmas sagatavošana – 1,2 milj. LVL.
  
  

Lai prezidentūra noritētu sekmīgi ir nepieciešams labi sagatavots personāls. Pašlaik prezidentūras nodrošināšanai plānoti 1140 darbinieki Rīgā (darba grupu vadītāji, viņu vietnieki, eksperti, prezidentūras koordinatori, prezidentūras komunikācijas eksperti), kuri veic šos pienākumus papildus saviem ikdienas uzdevumiem valsts pārvaldē, Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā, kā arī Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātā. Papildus resursi 2014.gadā piešķirti Pastāvīgas pārstāvniecības Eiropas Savienības attīstīšanai, dalība Eiropas Savienības darba grupās un starptautiskos pasākumos, kur prezidentūrai būs jāpārstāv ES, kā arī personāla mācībām – 14,8 miljoni LVL.

Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts un nozaru ministrijas veic sarunas ar EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta Bilaterālo finanšu instrumentu administratoriem par finanšu piesaisti atsevišķiem pasākumiem, kurus realizētu ne tikai valsts pārvalde, bet arī nevalstiskās organizācijas. Tāpat norisinās sarunas ar Eiropas Komisiju par finansējumu vairākiem pasākumiem prezidentūras kontekstā.

Papildus tam notiek darbs ar atbalstītāju piesaisti prioritāri šādās jomās - ar informācijas tehnoloģijām un telekomunikācijām saistīti pakalpojumi un preces; transporta, ēdināšanas un sabiedrības informēšanas pakalpojumi un kultūras programmas nodrošināšana Latvijā un ārvalstīs.

Darbs pie 2015.gada budžeta aprēķiniem šobrīd tikai tiek uzsākts (kā jebkurā ikgadējā budžeta procedūrā).

Prezidentūra ir ikvienas ES dalībvalsts pienākums, neatkarīgi no tās lieluma vai dalības ES ilguma. Vienlaikus tā lieliska iespēja. Prezidentūra paver Latvijai iespējas pusgada garumā veidot ES dienaskārtību un nākotni, veicināt valsts atpazīstamību, kā arī pilnveidot valsts pārvaldes profesionalitāti. Šobrīd notiek jebkad lielākās visaptverošas valsts pārvaldes mācības par ES institucionālajiem jautājumiem un lēmumu pieņemšanu, kā arī sarunu vešanu. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldes darbinieku iegūtās zināšanas mācībās un prezidentūras darbā nodrošinās ilgtermiņa ieguldījumu Latvijas dalībā ES.