Darba programma

Gatavojoties prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē, valsts līdzdarbojas Padomes 18 mēnešu jeb trīs secīgu prezidentūru kopējas darba programmas izstrādē, ko dēvē par trio prezidentūras darba programmu. Saskaņā ar sagatavoto darba programmu 18 mēnešiem, katra valsts izstrādā arī savas prezidentūras sešu mēnešu darba programmu. 

Trio prezidentūras princips ieviests 2009.gadā, kad stājās spēkā Lisabonas līgums. Tas nozīmē, ka prezidentūra tiek īstenota, sadarbojoties trim dalībvalstīm, kas prezidentūru uzņemas viena pēc otras. Saskaņā ar 2007.gada 1.janvāra Padomes lēmumu, ar ko nosaka secību, kādā dalībvalstis īsteno Padomes prezidentvalsts funkcijas (2007/5/EK, Euratom), Latvijas trio prezidentūras partneri ir Itālija un Luksemburga.

Trio izstrādātā darba programma ir kā trio “vizītkarte”, kura iepazīstina ar izvirzītajiem mērķiem ES Padomes darbā nākamajiem 18 mēnešiem, aptverot visu trio partnervalstu prezidentūras laiku. Darba programma ir apjomīgs dokuments, kurā uzskaitīti Padomes veicamie darbi katrā nozares padomē. Ārlietu padomes uzdevumi veidoti ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu.

Trio darba programma ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu vienotu ES Padomes darba plānošanu ilgākam laika periodam. Šāda ilgtermiņa plānošana garantē ES Padomes darba pēctecību un nozīmē to, ka svarīgi jautājumi netiek aizmirsti līdz ar jaunas prezidentūras sākumu.

Trio darba programma ir pamats katras trio ietilpstošās prezidējošās valsts sešu mēnešu programmas sagatavošanai. Prezidentūras sešu mēnešu programmā tiek noteiktas šī perioda prioritātes un to īstenošanai veicamās darbības. Šī programma ir vienošanās par to, kas ir jāizdara prezidentūras laikā, lai nodrošinātu sekmīgu un mērķtiecīgu ES Padomes darbu. Kvalitatīvi sagatavota darba programma ir veiksmes atslēga sekmīgai prezidentūras norisei.

Darba programmas izstrāde ir atbildīgs daudzpakāpju process vairāku gadu garumā. Programmas sagatavošanā iesaistītas dažādas puses, lai kopīgi veidotu vienotu redzējumu par ES Padomes darbu turpmāko virzību. Programmas izveidi ietekmē dažādi elementi:

• Eiropā un pasaulē aktuālie notikumi;
• Eiropas Komisijas ilgtermiņa plāni (tiesību aktu un politikas iniciatīvu pārskatīšana, jaunas iniciatīvas);
• starptautisko organizāciju dienaskārtība;
• ES dalībvalstu un ES institūciju intereses;
• no iepriekšējām prezidentūrām “mantotie” darba kārtības jautājumi;
• prezidentūras prioritātes.