Latvijas prezidentūra ES Padomē ir izmantojusi visas tai sniegtās iespējas un panākusi vērā ņemamu virzību izvirzītajās prioritātēs – Konkurētspējīga Eiropa, Digitāla Eiropa un Iesaistīta Eiropa. Prezidentūra veltīja visas pūles, lai radītu un veicinātu maksimāli labvēlīgus apstākļus ES sociālekonomiskajai attīstībai, kā arī virzīja iniciatīvas, kas sekmē drošu un uzticamu digitālo vidi ES. Tāpat, sadarbojoties ar ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, Latvijas prezidentūra veicināja drošību, ekonomisko un sociālo stabilitāti ES kaimiņu reģionos un plašākā pasaulē.

Papildu informācija par Latvijas prezidentūras paveikto pieejama Latvijas prezidentūras rezultātu pārskata dokumentā.

Kopsavilkums: Sasniegtais progress ES Padomē Latvijas prezidentūras laikā

Infografika: Latvijas prezidentūras rezultāti

Katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darbu. ES Padome ir būtisks lēmumu pieņēmējs, kas kopā ar Eiropas Parlamentu (EP) pieņem tiesību aktus un koordinē politikas jomas ES līmenī.

Prezidentūra ir iespēja katrai ES dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika veidot ES dienaskārtību. Latvija pirmo reizi vēsturē prezidējošās valsts pienākumus pildīja no 2015.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam, pārņemot tos no Itālijas un pēc tam nododot Luksemburgai.

Prezidējošā valsts vada visa līmeņa Padomes sanāksmes, virza darbu ES likumdošanas jomā un veicina valstu sadarbību, tādējādi nodrošinot ES darba nepārtrauktību un kopējo mērķu sasniegšanu. Prezidentūras uzdevums ir būt godīgam un neitrālam sarunu starpniekam.

Prezidentūra veic arī koordinācijas funkcijas ES Padomē, sadarbojoties ar citām dalībvalstīm un ES Padomes Ģenerālsekretariātu, kā arī Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropadomes priekšsēdētāju. Prezidentūra reprezentē ES Padomi attiecībās ar Eiropas Komisiju, kā arī pārstāv ES Padomi ārpus ES.

Darba pēctecība un resursu efektīva izmantošana – tie ir būtiskākie iemesli, kāpēc ES Padome ieviesusi trio prezidentūras. Tas nozīmē, ka prezidentūra tiek īstenota, sadarbojoties trim dalībvalstīm, kuras sešus mēnešus pilda šos pienākumus viena pēc otras, pamatojoties uz kopīgu trio darba programmu.

Pašreizējo trio prezidentūru 2014.gada otrajā pusgadā ievadīja Itālija, tai 2015.gada pirmajā pusgadā sekoja Latvija, bet 2015.gada otrajā pusgadā prezidējošās valsts pienākumus pilda Luksemburga.

Trio prezidentūras (Itālija-Latvija-Luksemburga) darba programma (latviski)

Trio prezidentūras (Itālija-Latvija-Luksemburga) darba programma (angliski)

Eiropas Savienības (ES) Padome ir viena no ES institūcijām, kas pārnacionālā līmenī īsteno varu tajās jomās, kurās dalībvalstis, saskaņā ar ES līgumiem, ir deleģējušas kompetenci ES. Padome ir ES likumdevējs, taču šīs pilnvaras tā realizē sadarbībā ar Eiropas Parlamentu. Tikai ES Padomei visu dalībvalstu vārdā ir tiesības slēgt līgumus ar trešajām valstīm un citām starptautiskajām organizācijām. ES Padome atrodas Briselē. Aprīlī, jūnijā un oktobrī ES Padomes ministru līmeņa sanāksmes notiek Luksemburgā.

ES Padomes darbu koordinē un informācijas apriti ar dalībvalstīm nodrošina Ģenerālsekretariāts. Tas ir cieši un nepārtraukti iesaistīts Padomes darba organizēšanā, koordinēšanā un tās darbības konsekvences nodrošināšanā, kā arī tās 18 mēnešu programmas īstenošanā. 

ES Padomes darba kārtības jautājumus politiski apspriež un lēmumus pieņem dalībvalstu ministri, kas atbilstoši to kompetencei tiekas šādās Ministru padomes formācijās:

• vispārējās lietas,
• ārlietas,
• ekonomika un finanses,
• tieslietas un iekšlietas,
• nodarbinātība, sociālā politika, veselības un patērētāju tiesību aizsardzība,
• konkurētspēja (iekšējais tirgus, rūpniecība, pētniecība un kosmoss),
• transports, telekomunikācijas un enerģētika,
• lauksaimniecība un zivsaimniecība,
• vide,
• izglītība, jaunatne, kultūra un sports. 

Ministru padomes sanāksmes vada prezidējošās dalībvalsts ministrs, izņemot Ārlietu padomi, kuru vada ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Ministru sanāksmes sagatavo Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Committee of Permanent Representatives - COREPER), kurā darbojas visu dalībvalstu vēstnieki Eiropas Savienībā, un apmēram 200 nozaru ekspertu darba grupas un komitejas, kurās piedalās visu dalībvalstu pārstāvji.

Ministru sanāksmēs Latviju pārstāv Latvijas valdības ministri. Tas, kurš ministrs Latviju pārstāv, ir atkarīgs no tā, par kuras nozares jautājumu attiecīgā Ministru padome lemj. Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības ES vadītājs (Latvijas vēstnieks ES) un viņa vietnieks pārstāv Latviju Pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER) sanāksmēs. Savukārt nozaru ministriju eksperti piedalās darba grupu un komiteju sanāksmēs.

Prezidentūras laikā visas šīs sanāksmes vadīja Latvijas pārstāvji. Tikai dažos gadījumos prezidējošā valsts nevada sanāksmes – piemēram, tas attiecas uz ārlietu jautājumiem vai situācijām, kurās darba grupu vai komiteju uzticēts vadīt īpaši izvēlētam pārstāvim vai Eiropas Komisijas pārstāvim.

Katra Eiropas Savienības dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darba norisi.

Kopējas trio prezidentūras ES Padomē ieviestas no 2009.gada, un prezidējošo valstu secība šobrīd apstiprināta līdz 2020.gada pirmajam pusgadam. Tad arī visas ES dalībvalstis, izņemot jaunāko dalībvalsti Horvātiju, būs vienu reizi pildījušas prezidentūras pienākumus.

Trio prezidentūru secība:

Lai sagatavotu Latvijas prezidentūru ES Padomē, izveidoja Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātu.Tā mērķis bija nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu Latvijas sagatavošanos prezidentūrai un atbilstoši kompetencei koordinēt darbu prezidentūras laikā.

Prezidentūras sagatavošanā bija iesaistītas visas nozaru ministrijas, kā arī citas valsts pārvaldes iestādes. Tāpat notika arī aktīva sadarbība ar Saeimu, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

Gatavošanās prezidentūrai ES Padomē bija atbildīgs daudzpakāpju process. 2014.gada 1.jūlijā oficiāli sākās Itālijas-Latvijas-Luksemburgas trio prezidentūra. Latvija gatavošanās procesā cieši līdzdarbojas ar trio partnervalstīm.

Plašāk par gatavošanos Latvijas prezidentūrai ES Padomē un tās īstenošanu lasiet sadaļā “Prezidentūras īstenošana”.

Iesaistīšanās bija viena no centrālajām Latvijas prezidentūras sagatavošanas un norises vērtībām. Latvijas prezidentūras sagatavošanā un īstenošanā tieši iesaistījās gan nozaru ministriju un to padotības iestāžu, gan Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā pārstāvji. Kopumā tie bija aptuveni 1140 ierēdņi un darbinieki, kuri prezidentūras laikā veica ES Padomes darba grupu vadītāju, to vietnieku, nozaru ekspertu, nozares jautājumu koordinatoru un komunikatoru funkcijas.

Lai koordinētu prezidentūras sagatavošanas procesu un nodrošinātu operatīvu informācijas apmaiņu, visās nozaru ministrijās nozīmēja prezidentūras koordinatorus. Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts regulāri sadarbojās ar prezidentūras koordinatoriem, piemēram, reizi mēnesī organizējot tikšanos, lai kopīgi spriestu par svarīgākajiem veicamajiem uzdevumiem. Tāpat katrā ministrijā tika izvēlēti arī prezidentūras komunikācijas speciālisti.

Prezidentūras īstenošanā iesaistījās arī aptuveni 100 praktikantu, kuri prezidentūras laikā veica delegāciju pavadoņu funkcijas, kā arī palīdzēja ārvalstu žurnālistiem mediju centrā.

Prezidentūras sešu mēnešu darba programmas satura veidošanā iesaistījās arī pārstāvji no akadēmiskās un uzņēmējdarbības vides, nevalstiskā sektora un citi pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Lai nodrošinātu nevalstiskā sektora līdzdalību prezidentūras veidošanā un norisē, regulāri organizētas tikšanās ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Sekretariāta un nevalstisko organizāciju sadarbības protokolu parakstīja 89 nevalstiskās organizācijas.

• Kas ir prezidentūras mandāti?

Prezidentūras mandāts ir stratēģisks dokuments, kas nosaka prezidentūras darbības ietvaru jautājumā, kura virzību pilnībā vai daļēji nodrošina ES Padomes prezidējošā valsts. Mandāts dod tiesības prezidentūras laikā Latvijas vārdā vadīt sanāksmes attiecīgajā jautājumā un strādāt ar ES tiesību aktu projektiem. Katram aktuālajam jautājumam nepieciešams atsevišķs mandāts, kurā ietvertas norādes par to, kā Latvija redz attiecīgā jautājuma risinājumu.

Mandātu saraksts

Mandātu sarakstu sagatavo un uztur Ārlietu ministrija, tajā norāda par mandātu atbildīgās un līdzatbildīgās iestādes (ministrijas), mandāta nozīmi (prioritāti), nepieciešamību nodrošināt konsultācijas ar sociālajiem partneriem un mandāta sagatavošanas termiņu. Pašlaik prezidentūras mandātu sarakstā iekļauti vairāk nekā 360 jautājumi visās prezidentūras darbības jomās.

Mandātu un tehniska rakstura informācijas statuss
Mandāti ietver nozīmīgu informāciju Latvijai kā prezidējošai valstij un citām ES dalībvalstīm, tāpēc tie tiek klasificēti kā „ierobežotas pieejamības informācija” vai “informācija dienesta vajadzībām”.

Augstas prioritātes un pārējie mandāti
Augstas prioritātes mandātus apstiprina Ministru kabinets. Pārējos – atbildīgās ministrijas. Saeimai ir tiesības skatīt visus mandātus.

Atbildība par mandātu
Darba grupas vadītājs ir atbildīgs par prezidentūras laikā darba grupā izskatāmā jautājuma virzību saskaņā ar mandātu visos lēmumu pieņemšanas posmos. Informāciju par mandātu izpildes gaitu apkopo Ārlietu ministrija.

• Iesaistītās puses mandātu sagatavošanā

Ārlietu ministrija
Sagatavo un uztur mandātu sarakstu, tajā norāda atbildīgās ministrijas. Saskaņo visus mandātus, kad tie ir izstrādāti.

Vecāko amatpersonu sanāksme Eiropas lietās
Apstiprina mandātu sarakstu un izmaiņas tajā. Vecāko amatpersonu sanāksmes sastāvā ar balsstiesībām ir pa vienam pārstāvim no katras ministrijas un Latvijas Bankas, kurš attiecīgajā valsts iestādē ir atbildīgs par ES jautājumiem.

Atbildīgās iestādes (ministrijas)
Izstrādā mandāta projektu un tehniska rakstura informāciju, nodrošina saskaņošanu un iesniegšanu apstiprināšanai. Saskaņošana notiek elektroniski.

Ministru kabinets un ministrs
Augstas prioritātes mandātus apstiprina Ministru kabinets. Pārējos – attiecīgās nozares ministrs.

Saeimas Eiropas lietu komisija
Izskata mandātus, iepriekš informējot atbildīgo ministriju par to, kurus mandātus komisija plāno skatīt.

Padomes darba grupu vadītāji
Saskaņā ar mandātu vada diskusiju darba grupās un tiecas panākt vēlamo normu iestrādi ES tiesību aktos.

Informācijai: Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo un aktualizē mandātus un nodrošina to izpildi Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā. Spēkā līdz 2015. gada 1. jūlijam.

Trīs galvenās Latvijas prezidentūras prioritātes bija:

• konkurētspējīga Eiropa,
• digitāla Eiropa,
• iesaistīta Eiropa.

Plašāk par Latvijas prezidentūras prioritātēm un darba programmu lasiet EU2015.LV

Latvijas prezidentūras prioritāšu noteikšanai 2012.gadā organizēja arī publiskās diskusijas, kuru laikā noskaidroti daudzi prezidentūras laikā akcentējamie jautājumi. Diskusijas rīkoja Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts, sadarbojoties ar Latvijas Politologu biedrību, Valsts kanceleju, Ārlietu ministriju un Latvijas Universitāti.

Lai sekmētu sabiedrības informētību par gatavošanos prezidentūrai un iesaisti prezidentūras prioritāšu noteikšanā, 2013.gadā organizēts diskusiju cikls Rīgā un reģionos ar plašu sabiedrības iesaisti.

Sasniegtais progress ES Padomē Latvijas prezidentūras laikā.

Īpaša un unikāla logo radīšana kļuvusi par tradīciju ikvienai valstij, kas gatavojas savai prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Prezidentūras logo ir stāsts par valsti – stāsts, kas sakņojas katras valsts vēsturē un tradīcijās, bet reizē lūkojas arī kopīgā Eiropas Savienības nākotnē.

Par Latvijas prezidentūras logo tika izvēlēts arhetipisks dzirnakmens tēls. Tā grafikas un jēdzieniskuma cēlā nozīme ir tuva un saprotama visām Eiropas tautām. Tas ir simbols ar dziļām vēsturiskām saknēm, kas izaug jau no civilizāciju pirmsākumiem. Zīmes vizuālā izteiksme rosina dažādu asociāciju virkni, kur centrālā nozīme ir dzirnakmenim kā darba simbolam. Eiropas labklājības un panākumu pamatā ir tieši radoša un produktīva darba tikumi.

Latvijas prezidentūras logo autors ir grafiskais dizaineris Gunārs Lūsis. Viņš visplašāk zināms kā “Latvijas lata tēvs”, kurš pēc neatkarības atgūšanas, vairāk nekā pirms 20 gadiem, radīja pirmo Latvijas metālisko monētu konceptu un dizainu. 

Lasiet visu logo stāstu! 

Latvijas prezidentūras ES Padomē budžeta veidošanai bija izvēlēta centralizēta pieeja, kas paredzēja apkopot visu valsts pārvaldes institūciju nepieciešamos izdevumus prezidentūras nodrošināšanai. Tāpat valsts pārvaldes iestāžu iepirkumi prezidentūras vajadzībām tika veikti kopīgi. Šāda pieeja nodrošināja budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu un prezidentūras izdevumu caurskatāmību, kā arī racionālu ar budžetu saistīto funkciju izpildi valsts pārvaldē.

Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts un nozaru ministrijas veica sarunas ar EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta Bilaterālo finanšu instrumentu administratoriem par finanšu piesaisti atsevišķiem pasākumiem. Tāpat norisinājās sarunas ar Eiropas Komisiju par finansējumu vairākiem pasākumiem prezidentūras kontekstā. Finansējumu piesaistīja arī no Eiropas Sociālā fonda.

Papildus tam notika darbs ar partneru piesaisti prioritāri šādās jomās - ar informācijas tehnoloģijām un telekomunikācijām saistīti pakalpojumi un preces, transporta, ēdināšanas, sabiedrības informēšanas pakalpojumi un kultūras programmas nodrošināšana Latvijā un ārvalstīs.

Prezidentūra bija iespēja Latvijai kā valstij stiprināt savu lomu un ietekmi ES ilgtermiņā, popularizēt Latvijas kultūras vērtības un vēsturi un attīstīt valsts pārvaldi tā, lai prezidentūras pieredzes rezultātā pieaugtu valsts pārvaldes ierēdņu un darbinieku prasmes izmantot ES lēmumu pieņemšanas mehānismu nacionālo interešu pārstāvībai.

Kopumā Latvijas dalībai ES ir nozīmīga ietekme uz Latvijas budžetu, jo valsts saņem būtisku finansiālu atbalstu no ES kopējā budžeta. Finansējums, ko Latvija saņem no ES budžeta, ievērojami pārsniedz Latvijas iemaksas tajā.

Eiropas Savienības Padome kopā ar Eiropas Parlamentu veic ES likumdevēja funkciju. Tātad Eiropas Savienības Padome, kurā pārstāvētas visas ES dalībvalstis, piedalās tiesību aktu apspriešanā un to pieņemšanā. Tāpat arī ES Padome koordinē ES politiku, slēdz līgumus ES vārdā un kopā ar Eiropas Parlamentu pieņem ES budžetu.

Eiropadome ir valstu vadītāju (prezidentu vai premjerministru - atkarībā no ES dalībvalsts valsts iekārtas) tikšanās, kas notiek vismaz divreiz pusgadā (sākoties un beidzoties prezidentūrai). Ja nepieciešams, papildus var tikt sasauktas ārkārtas Eiropadomes sanāksmes. Eiropadome nosaka vispārīgos ES politikas virzienus un prioritātes, kuru īstenošanu tālāk veic pārējās ES institūcijas (piemēram, ES Padome, Eiropas Komisija). Eiropadomi sasauc un vada tās priekšsēdētājs.

Eiropas Savienības Padomē ir aptuveni 200 darba grupu, kurās piedalās nozaru eksperti no visām ES dalībvalstīm. Lielāko daļu no darba grupām vada prezidējošās valsts pārstāvis (izņemot, piemēram, divdesmit darba grupas ārlietu jomā, kuras vada Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos iecelts vadītājs).

Darba grupu sanāksmēs piedalās arī Eiropas Komisijas pārstāvji, un, ja nepieciešams, citu ES institūciju pārstāvji. Tāpat arī darba grupu sanāksmēs patstāvīgi piedalās ES Padomes Ģenerālsekretariāts (piemēram, Juridiskā dienesta pārstāvji), kas prezidējošajai valstij darba grupas vadīšanā sniedz nepieciešamo atbalstu.

ES Padomes darba kārtības jautājumus politiski apspriež un lēmumus pieņem dalībvalstu ministri. Šādas sanāksmes tiek dēvētas par Ministru padomēm.

Pašlaik pastāv desmit Ministru padomes sastāvi, kas aptver visas ES politikas jomas. Ministru padomju dalībnieku sastāvs un sanāksmju regularitāte ir atkarīga no apspriežamajiem jautājumiem. Piemēram, ārlietu ministri Ārlietu padomē sanāk vismaz vienu reizi mēnesī. Arī ekonomikas un finanšu ministri reizi mēnesī pulcējas sanāksmē (ECOFIN padomē).

Prezidentūras laikā prezidējošā valsts vada formālās un neformālās Ministru padomju sanāksmes, izņemot Ārlietu padomi, kuru vada Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Formālās Ministru padomju sanāksmes notiek Briselē vai Luksemburgā (aprīlī, jūnijā un oktobrī), savukārt neformālās – prezidējošajā valstī. Neformālās Ministru padomju sanāksmes notiek mazāk formālā gaisotnē, to laikā netiek pieņemti formāli lēmumi par tiesību aktu projektu virzību un nenotiek balsošana.

Neformālās Ministru padomju sanāksmes ir lieliska iespēja prezidējošajai valstij, ņemot vērā esošās aktualitātes un prezidējošās valsts prioritātes, veidot sanāksmju darbakārtību. Tāpat arī neformālās Ministru padomju sanāksmes tiek izmantotas, lai veicinātu aktuālo jautājumu (piemēram, konkrētu tiesību aktu projektu) efektīvāku virzību apspriešanai formālajās Ministru padomēs.