Budžets

Latvijas prezidentūras ES Padomē veidošanā izvēlēta centralizēta pieeja budžeta veidošanas procesam, kas nozīmē apkopot visu valsts pārvaldes institūciju izdevumu pieprasījumus prezidentūras nodrošināšanai. Tas ļauj skatīties uz visiem prezidentūras izdevumiem kopskatā, nodrošināt atklātību un novērst valsts pārvaldes institūciju funkciju dublēšanos. Daudzas prezidentūras nav gājušas šādu ceļu un budžetu veidojušas sadrumstaloti - daļu izdevumu iekļaujot kopējos prezidentūras izdevumos, bet daļu atstājot nozaru ministriju atsevišķajos budžetos.

2012.gada 24.aprīlī Ministru kabinets izskatīja un pieņēma zināšanai Latvijas prezidentūras ES Padomē budžeta veidošanas principus un vadlīnijas (.doc), lai nodrošinātu budžeta veidošanas caurskatāmību, kā arī vienotu pieeju prezidentūras budžeta izdevumu aprēķināšanai dažādās valsts institūcijās. Vadlīnijas paredz, ka:

• valsts pārvaldes institūciju iesniegtie finansējuma pieprasījumi tiek sagatavoti pēc vienotiem principiem;
• Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts veic sākotnēju finansējuma izvērtēšanu;
• ar budžeta sagatavošanu saistītie jautājumi tiek apspriesti starpinstitūciju sanāksmē (piedaloties visu ministriju, Valsts kancelejas, Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības ES un citu iesaistīto institūciju pārstāvjiem);
• prezidentūrai nepieciešamā finansējuma aprēķini tiek sagatavoti vidējā termiņa un gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas procesā;
• prezidentūrai nepieciešamais finansējums var mainīties atbilstoši prezidentūras darba programmai un prioritātēm, kā arī prezidentūras atbalstītāju iesaistei.

2014.gada 13.maijā Ministru kabinets pieņēma atjaunotas Latvijas prezidentūras ES Padomē budžeta veidošanas vadlīnijas. Atjaunošana veikta, pamatojoties uz 2012. un 2013.gadā sasniegto progresu prezidentūras sagatavošanā, ņemot vērā citu prezidējošo valstu pieredzi un sadarbību ar Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātu. Divu gadu laikā tika precizēta iestāžu atbildība prezidentūras plānošanā un īstenošanā, noteikts, kā prezidentūrai var piesaistīt partneru (dāvinātāju un ziedotāju) resursus,  notika sarunas ar prezidentūras potenciālajiem līdzfinansējuma sniedzējiem. Tāpat tika pieņemts normatīvais regulējums, kas precizē papildu atlīdzības noteikšanu amatpersonām, kuras iesaistītas prezidentūras sagatavošanā un norisē, kā arī precizēts budžeta sadalījums un notikusi pāreja uz eiro, kas prasa tehniskus labojumus vadlīnijās.

Ministru kabinets 2012.gada 12.jūlijā pieņēma rīkojumu Nr.334 „Par papildu finansējumu, lai sagatavotu un nodrošinātu Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā”, ar kuru izveidoja jaunu budžeta programmu „Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai 2015.gadā”.

2012.gada 16.augusta Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā sagatavošanai un nodrošināšanai un 2012.gada 29.augustā tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr.413 „Par papildus nepieciešamo finansējumu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā sagatavošanai un nodrošināšanai”. 

Vidēja termiņa valsts budžeta sagatavošanas procesa ietvaros 2013.gada 28.augustā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu nr.401 "Par nepieciešamo finansējumu 2014.gadam, lai sagatavotu un nodrošinātu Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā", kā arī rīkojumu nr.402 "Par Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā nepieciešamo amata vietu finansējuma ietekmi uz ministriju un Ministru kabineta bāzes izdevumiem 2015.gadā".

2014.gada 19.martā Ministru kabinets, precizējot prezidentūras izdevumus 2014.gadā, pieņēma rīkojumu nr.127 "Par nepieciešamo finansējumu 2014.gadam, lai sagatavotu un nodrošinātu Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā" un 2014.gada 15.jūlijā rīkojumu nr.357.

2014.gada 17.septembrī Ministru kabinets, precizējot prezidentūras izdevumus 2015.gadā, pieņēma rīkojumu nr.513 "Par nepieciešamo finansējumu 2015.gadam, lai nodrošinātu Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē" un 2014.gada 14.novembrī rīkojumu nr.653.

2014.gada 16.jūnijā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu nr.288 "Par nevalstisko organizāciju iesaisti Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē norisē". 

Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts un nozaru ministrijas veica sarunas ar EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta Bilaterālo finanšu instrumentu administratoriem par finanšu piesaisti atsevišķiem pasākumiem, kurus realizēja ne tikai valsts pārvalde, bet arī nevalstiskās organizācijas. Tāpat norisinājās sarunas ar Eiropas Komisiju par finansējumu pasākumiem prezidentūras kontekstā.

Papildus tam notika darbs ar atbalstītāju piesaisti prioritāri šādās jomās - ar informācijas tehnoloģijām un telekomunikācijām saistīti pakalpojumi un preces; transporta, ēdināšanas un sabiedrības informēšanas pakalpojumi un kultūras programmas nodrošināšana Latvijā un ārvalstīs. 

2015.gada augustā veiktie aprēķini rāda, ka Latvijas prezidentūras ES Padomē organizēšanā ir būtiski ietaupīts, jo tiešie Latvijas prezidentūras ES Padomē izdevumi no 2013. - 2015.gadam veido aptuveni 45 miljonus EUR. Kopā no plānotā 2015.gadā tika ietaupīti vairāk nekā 15 milj. EUR.

Tiešie prezidentūras izdevumi bija saistīti ar liela apjoma pasākumu sagatavošanu un rīkošanu, piemēram, IT aprīkojums, tulkošana, transports, viesnīcas, akreditācijas sistēma, komunikācijas un kultūras pasākumi u.c. Latvijā norisinājās 197 prezidentūras pasākumi, tajā skaitā 10 neformālās ministru sanāksmes, 44 konferences, 19 augsta līmeņa tikšanās (tajā skaitā Austrumu partnerības samits), 10 NVO projekti, 114 ekspertu līmeņa sanāksmes.

Tāpat būtiska budžeta pozīcija ir netiešie izdevumi jeb visas valsts pārvaldes personāla, kas piedalījās Latvijas prezidentūras ES Padomē īstenošanā (tajā skaitā Pastāvīgas pārstāvniecības ES attīstība uz prezidentūras periodu, dalība ES Padomes darba grupās un starptautiskos pasākumos, kur prezidentūrai bija jāpārstāv Eiropas Savienība, kā arī mācības), izmaksas trīs gadu periodā. Netieši izdevumi jeb valsts pārvaldes personāla izdevumi no 2013.-2015.gadam veido 36 miljonus EUR.

Tiešie prezidentūras izdevumi:
2013.gadā - 4 037 343 EUR
2014.gadā - 18 948 846 EUR
2015.gadā – provizoriski 22 680 950 EUR
Kopā: 45 667 139 EUR

Netiešie izdevumi jeb valsts pārvaldes personāla izdevumi:
2013.gadā - 3 193 209 EUR
2014.gadā - 14 550 926 EUR
2015.gadā – provizoriski 18 880 966 EUR
Kopā: 36 625 101 EUR