Beļģu žurnālisti atzinīgi novērtē prezidentūras kultūras programmu
06/11/2014Beļģu mākslas un mūzikas žurnālisti, kuri oktobra vidū un novembra sākumā Rīgā iepazinās ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmu, atzinīgi novērtē tās saturu un sagatavošanu.
Vīzīšu mērķis bija iepazīstināt žurnālistus ar Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmas piedāvājumu, kas īpaši sagatavots klausītājiem un skatītājiem Beļģijā. Vizītes laikā žurnālisti personīgi tikās ar māksliniekiem, klātienē novērtēja mūziķu sniegumu un programmas organizēšanu.
Mūzikas žurnālistu delegācijas pārstāvis Flažē (Flagey) koncertzāles Briselē radošais direktors Martens Van Rusolts (Maarten Van Rousselt) atzinīgi izteicās par prezidentūras kultūras programmas organizēšanu:
“Jūtams, ka prezidentūras organizācija norit ļoti rūpīgi, un tajā tiek ieguldīts liels darbs”.
Flažē koncertzālē Latvijas prezidentūras kultūras programmas ietvaros notiks seši koncerti.
Žurnālistu vizītes Latvijā organizēja Latvijas vēstniecība Beļģijā un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts ciešā sadarbībā ar Flažē koncertzāli, mākslas centru BOZAR un komunikācijas aģentūru “BE Culture”. Vēstniecības pirmā sekretāre Vita Timermane-Moora, kuras pārziņā ir prezidentūras kultūras programmas Briselē komunikācija, saka: “Šādas vizītes ir svarīgas ārvalstu žurnālistu intereses veicināšanai par Latviju, un nozīmīgi, ka vizītes laikā viņiem bija iespēja gūt personisku pieredzi, tiekoties ar kultūras programmas īstenotājiem. Vizīšu norisi sekmēja vēstniecības ciešā sadarbība ar mākslas centru BOZAR un Flažē koncertzāli, kuru pārstāvji viesojās Latvijā.”
Mākslas žurnālistus pārsteidz Rīgas daudzveidība
Pieredzējušais mākslas kritiķis Josts de Gēsts (Joost De Geest) stāsta, ka Rīgā sajutis bijušās Hanzas pilsētas garu, kāds jūtams arī Beļģijā, piemēram, Brigē. To raksturo vēlme tirgoties, strādāt un stāties pretī diktatūrām.
“Izrādījās, ka kontakti starp beļģu un latviešu mākslu ir daudz intensīvāki, nekā jebkad būtu iedomājies. Arī Gustava Kluča izstāde [izstāžu zālē “Arsenāls”] Beļģijai ir daudz nozīmīgāka, nekā biju domājis,” skaidroja de Gēsts. Viņam atmiņā atausis incidents, kad savulaik Kluča izstādē Briselē iebrukuši neapmierināti studenti. Tagad žurnālists apņēmies atrast vairāk informācijas par šo notikumu.
De Gēsts atzina, ka vizīte viņu ir iedvesmojusi nākamā pusgada laikā medijos aktīvi atspoguļot Latvijas prezidentūras kultūras programmas pasākumus Beļģijā. Viņš pārstāv Beļģijas lielāko flāmu valodā iznākošo dienas laikrakstu “Het Laatste Nieuws” un mākslas aktualitātēm veltīto franču interneta portālu “Mu in the City”.
Savukārt laikmetīgās mākslas pazinējs Sems Steverlinks (Sam Steverlynck) raksturoja Rīgu kā fascinējošu un daudzslāņainu pilsētu, kas īpaši atspoguļojas arhitektūras stilu daudzveidībā.
“Par spīti sāpīgiem vēstures periodiem, ko iespējams piedzīvot sirdi stindzinošā vizītē VDK mītnē un Okupācijas muzejā, pilsēta ar pārliecību raugās nākotnē. Tas atklājas jaunajā [Nacionālajā] bibliotēkā un jaunajā mākslinieku paaudzē, kas ir gatava iekarot visu pasauli,” uzsvēra Steverlinks. Viņa raksti atrodami flāmu dienas laikrakstā “De Standaard”, kā arī daudzos vizuālajai mākslai veltītos beļģu un ārvalstu interneta medijos.
Attēlā (no kreisās): Sems Steverlinks, latviešu mākslinieks Voldemārs Johansons un Josts de Gēsts pie mākslinieka veidotās skaņas skulptūras “Op.39” Rīgas Doma baznīcas dārzā.
Latvijas mūzika būs atklājums beļģu klausītājiem
Latvijas vēstures nozīmību Latvijas mākslinieku radošumā uzsvēra arī neatkarīgais mūzikas žurnālists Toms Pīterss (Tom Peeters): “Latvieši, salīdzinot ar flāmiem, ir daudz patriotiskāki un visu notikušo spēj pārvērst pieredzē, kuras rezultātā viņi ir spējīgi radīt interesantas lietas. Šī programma ir lieliska iespēja to parādīt tiem, kuri nepārzina Latvijas kultūru un vēsturi.” Sarunā viņš arī minēja, ka klasiskās mūzikas izpratne Latvijā ir daudz izplatītāka un dzīvāka nekā Beļģijā. Pīters raksta vairākiem medijiem, piemēram, laikrakstam "De Tijd" un iknedēļas izdevumam “Brussels Danze Week”, kas vēsta par aktuālākajiem nedēļas notikumiem kultūrā, un avīzei “Flanders Today”.
Prognozējot, kā beļģu skatītāji uzņems Latvijas kultūras programmu, Flažē koncertzāles radošais direktors Van Rusolts norādīja: “Latvijas džezs beļģiem būs īsts atklājums, un man pašam interesē, kāda būs reakcija. Savukārt Latvijas Radio korim Beļģijā un Rietumeiropā jau ir laba reputācija. Visiem koncertiem ir sagatavota īpaša programma, un skatītājiem jau ir liela interese.”
Attēlā: Mūzikas žurnālisti apmeklējot Latvijas Nacionālo bibliotēku. Trešais no kreisās Flažē koncertzāles Briselē radošais direktors Martens Van Rusolts.
Beļģu mākslas žurnālisti Rīgā tikās ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, mākslas muzeja “Rīgas Birža” un Laikmetīgās Mākslas Centra pārstāvjiem, kā arī izstāžu kuratoriem un māksliniekiem. Savukārt mūzikas žurnālisti un koncertzāles Flažē pārstāvji tikās ar Māri Briežkalnu (festivāls “Rīgas Ritmi” un Latvijas Radio Big Bends) un maestro Raimondu Paulu, kā arī klātienē novērtēja vairāku Latvijas mūziķu un Latvijas Radio kora sniegumu.
Prezidentūra ES Padomē ir iespēja ne tikai ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanu, bet arī pierādīt Latvijas tradicionālās un mūsdienu kultūras konkurētspēju. Prezidentūras kultūras programma liecinās par Latvijas mākslas laikmetīgumu, mākslinieku izcilību un vienlaikus par mūsu pasaules redzējuma unikalitāti.
Foto: EU2015.LV
Informāciju sagatavoja:
Ieva Baltiņa
Projektu koordinatore
Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību departaments
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts
Mob.: 25708873
E-pasts: ieva.baltina@es2015.lv
Rita Lūse
Projektu koordinatore
Prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas departaments
Tālr: 67011796, mob.: 26323213
E-pasts: rita.luse@es2015.lv
