Āzijas izglītības eksperti attīsta sadarbību ar Latviju
11/11/2014
Foto: EU2015.LVPirmajā izglītības vecāko amatpersonu sanāksmē piektās Āzijas un Eiropas valstu izglītības ministru sanāksmes sagatavošanai, kas norisinājās 10.-11.novembrī Rīgā, Āzijas – Eiropas sanāksmes (ASEM) valstu vecākās amatpersonas par vienu no nozīmīgākajiem jautājumiem abu reģionu savstarpējā sadarbībā atzina izglītības kvalitātes nodrošināšanu un savstarpēju izglītības atzīšanu. Tas uzlabotu studentu, mācībspēku un pētnieku mobilitāti starp abiem šiem reģioniem.
Jau patlaban ārvalstu studentu ikgadējais pienesums Latvijas ekonomikai ir ap 20 miljoniem eiro, un Āzijas reģions tajā spēlē būtisku lomu, kurai ir potenciāls augt. Esošo starpvaldību un starpministriju līgumu ietvaros Latvija sadarbojas ar tādām ASEM Āzijas valstīm kā Ķīna, Koreja, Kazahstāna un Mongolija. Sarunas par sadarbības paplašināšanu ir uzsāktas ar Indiju un Vjetnamu, bet ar Malaiziju un Filipīnām Latvija gatavojas slēgt jaunus līgumus.
“Augstākā izglītība ir eksportspējīga Latvijas nozare. Patlaban no kopējā studentu īpatsvara ārvalstnieku skaits ir 5%. Līdz 2020.gadam mēs plānojam to dubultot, un lielā mērā šis pieaugums varētu notikt uz Āzijas rēķina. Augstākās izglītības joma ir reputācijas bizness, un tieši šāda veida pasākumi kā nupat notikusī izglītības vecāko amatpersonu sanāksme, taču – vēl jo vairāk nākamā gada aprīlī gaidāmā ASEM izglītības ministru sanāksme – ļauj iezīmēt Latviju globālajā kartē, vairot mūsu atpazīstamību un eksportspēju,” atzīst Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa.
Ņemot ASEM Āzijas reģiona partnerus, mūsu izglītības eksportam vislabāk patlaban sokas Kazahstānas, Krievijas un Indijas tirgos, un populārākās programmas ir medicīna, inženierzinātnes un IT.
Tikmēr sanāksmes laikā Āzijas partneri norādīja uz nepieciešamību veicināt studentu plūsmu arī otrā virzienā – no Eiropas uz Āziju. ”Pēc OECD datiem 52% no visiem studentiem, kuri mācās ārvalstīs, ir no Āzijas, un tieši Eiropa ir populārākais galamērķis. Āzijas izglītības eksportspēju veicinātu vienošanās tādos svarīgos jautājumos kā kredītu pārnešanas un akadēmiskā kalendāra sinhronizēšana, tāpat kā vienošanās diplomu savstarpējas atzīšanas jautājumos,” norāda Indonēzijā bāzētā ASEM Izglītības sekretariāta direktors Ariss Džunaidi (Aris Junaidi).
Ņemot vērā straujās tehnoloģiju attīstības un globalizācijas ietekmi uz izglītības procesu, vecākās amatpersonas diskutēja par iespēju turpināt attīstīt sadarbību arī citās ASEM izglītības procesa prioritārajās jomās: uzņēmējdarbības un industrijas iesaistīšanā izglītībā, līdzsvarotas mobilitātes veicināšanā un mūžizglītībā, tai skaitā profesionālajā izglītība un apmācībā.
Āzijas – Eiropas sanāksme (ASEM) tika izveidota 1996.gadā ar mērķi stiprināt attiecības un veidot sadarbību starp abiem reģioniem. Savukārt stratēģisko partnerību izglītības jomā ASEM izglītības ministri uzsāka 2008.gadā, lai veicinātu dažādu izglītības sistēmu caurskatāmību un padarītu tās saskaņojamas, tā sekmējot studiju kvalitāti, izglītības sistēmu un augstskolu konkurētspēju un studentu un mācībspēku apmaiņu starp abiem reģioniem. Nozīmīgi, ka ASEM izglītības procesā sadarbība notiek ne tikai starp politikas veidotājiem, bet tajā piedalās arī universitātes un citas starptautiskās nevalstiskās organizācijas un tādas abu reģionu sadarbību atbalstošas institūcijas kā, piemēram, ASEF, ASEM pētnieku mūžizglītības tīkls (ASEM LLL Hub), Dienvidaustrumāzijas izglītības ministru organizācijas centrs SEAMO RIHED, stipendiju programmas ASEM DUO sekretariāts u.c.
Fakti par Latvijas augstāko izglītību ASEM izglītības procesa kontekstā
Mediju kontaktiem:
Ieva Nora Fīrere, vecākais komunikācijas eksperts
Izglītības un zinātnes ministrija
Tālrunis: 00 371 67047784, 00 371 29146366
E-pasts: ieva.firere@izm.gov.lv
Mājaslapa:www.izm.gov.lv
Kaspars Rūklis, preses sekretārs
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē
Tālrunis: 00 371 29405048
E-pasts: kaspars.ruklis@es2015.lv
Mājaslapa: www.eu2015.lv
