Jaunā Ungārijas vēstniece Latvijā: prezidentūras izaicinājums – tikt līdzi ES ātrumam

14/11/2014

Jaunā Ungārijas vēstniece Latvijā Adriena Millere (Adrien Müller) ir dzīvojusi cieši līdzās Ungārijas integrācijai Eiropas Savienībā (ES) – strādājusi ar asociācijas līguma ieviešanu, koordinējusi Ungārijas pievienošanās sarunu juridisko pusi un palīdzējusi gatavoties pirmajai prezidentūrai. Pirms 17 gadiem viņa sāka savu karjeru Ungārijas Ārlietu ministrijā, kad valsts bija tikko sākusi sarunas par dalību Eiropas Savienībā. Šobrīd Ungārija ir kļuvusi par būtisku ES daļu un jau pirmo reizi pildījusi prezidējošās valsts pienākumus.

Ungārijas vēstniece Latvijā Adriena Millere. Foto: Andrejs Jaudzems

Īsi pieturas punkti:

• Ungārijas vēstniece Latvijā (no šī gada 7. oktobra)
  
  
  
• Pastāvīgā pārstāvja vietniece (Antici) Ungārijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Briselē (2012-2014)
• Piedalījās pirmās Ungārijas prezidentūras (2011) sagatavošanas procesā (ES juridiskais un koordinācijas departaments)
• ES koordinācijas, juridisko jautājumu un ES prezidentūras departamenta vadītāja Ungārijas Ārlietu ministrijā
• Studējusi tiesību zinātni Ungārijā un Somijā, ekonomiku - Ungārijā
• Runā ungāru, angļu, franču un somu valodā

Lai arī divus mēnešus pirms Ungārijas prezidentūras sākuma Adriena Millere devās bērna kopšanas atvaļinājumā, viņa sekoja līdzi prezidentūras notikumiem ar lielu interesi. Jaunā Ungārijas vēstniece Latvijā ar lepnumu atzīst, ka patiesi tic Eiropas Savienībai.

- Vai prezidentūra vienmēr ir stāsts ar laimīgām beigām?

- Jā, protams! Ir sarežģītas un mazliet vieglākas prezidentūras, bet tās visas ir veiksmīgas, jo tās virza uz priekšu lēmumus un sasniedz mērķus. Tāpat svarīgi pieminēt, ka būtiski ir ne tikai “lielo un redzamo” politisko jautājumu panākumi, bet visu prezidentūrā iesaistīto individuāls, rūpīgs ikdienas darbs. Viņu ieguldījumam ir neatsverama loma šajās laimīgajās beigās.

- Jūsuprāt, prezidentūra vairāk līdzinās sprintam vai maratonam?
- Es domāju, ka prezidentūrai jāskrien ar Eiropas Savienības dienaskārtības ātrumu. Tas ir pats svarīgākais. Ja skrien par ātru vai lēnu, panākumi izpaliek. Bet, ja iekļaujas kopējā ES ātrumā un ritmā, tad nav šaubu, ka viss izdosies.

Bez tā, svarīga loma būs arī ekonomikas jautājumiem. Investīciju plāns, ar ko iepazīstinās Junkera Komisija, lielā mērā gulsies arī uz Latvijas prezidentūras pleciem pat tad, ja līdz šim tas jūsu prioritātēs nav minēts.

- 2015. gada janvārī Latvija sāks savu pirmo prezidentūru. Kādi, Jūsuprāt,būs mūsu lielākie izaicinājumi prezidentūras laikā?
- Katrai dalībvalstij vislielākais izaicinājums ir vienkārši novadīt prezidentūru, virzīt visu 28 valstu kopienu šos sešus mēnešus. Latvijas prezidentūras dienaskārtībā ir aktuāli un svarīgi jautājumi. Runājot par jūsu izaicinājumiem, viens no tādiem būs “ES 2020” stratēģijas vidusposma izvērtējums. Jums būs jāstrādā ar izaugsmes un nodarbinātības jautājumiem, ar izglītības, nabadzības un jauniešu bezdarba jautājumiem, ar tik daudzām tēmām! Šis ir patiešām apjomīgs uzdevums.

- Kā ar ārējiem faktoriem?
- Nav viegli censties paredzēt ārējos apstākļus. Bet, ja fokusējamies uz ģeopolitiskajiem jautājumiem, – tā ir situācija Ukrainā, attiecības ar Krieviju, tāpat arī notikumi citās Austrumu partnerības valstīs. Nākamgad Rīgā notiks Austrumu partnerības samits un, manuprāt, Latvijas pieeja ir ļoti laba un vērtīga. Šī brīža ģeopolitiskā situācija jāvērtē reālistiski.

Runājot par Austrumu partnerību, Latvija prezidentūras laikā varētu vēlēties fokusēties un veicināt atsevišķu nozaru sadarbību. Reāli sasniegumi konkrētos sektoros ir ļoti būtiski, un tas ir veids, kā patiešām iespējams stiprināt ES un Austrumu partnerības valstu attiecības.

Bez minētā, protams, Jūs dabūsiet arī visu jauno – Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu, Padomes prezidentu un augsto pārstāvi. Bet labā ziņā ir tā, ka Latvijai ir potenciāls kaut ko izdarīt. Jūs nebūsiet ietvarā, ko izmantoja iepriekšējās prezidentūras un kur būtībā sistēma darbojas automātiski. Tagad jums ir iespēja darīt lietas citādāk.

- Pastāstiet par Ungārijas prezidentūru. Kā to uztvēra cilvēki Ungārijā - vai sastapāties arī ar neapmierinātību un skepsi?
- Jautājumi, vai prezidentūra ir Briselei vai pašai valstij un vai tā maksā pārāk daudz vai nē, manuprāt, ir mūžam aktuāli katrā valstī. Ir pašsaprotami, ka visi vēlas izmaksu ziņā efektīvu prezidentūru, taču jebkurā gadījumā tā kaut ko maksā. Un domāju, ka šī ir ļoti, ļoti laba investīcija valstij.

Prezidentūra dod valstij tādu ārējo redzamību, izpratni par ES iekšējām lietām un briedumu! Tā patiešām ir bagātība, kas vēlāk būs vienkārši izmantojama. Cilvēki jūs atcerēsies, jo katra prezidentūra atstāj aiz sevis nospiedumus. Arī ar Latviju būs tāpat.

- Vai varat minēt būtiskākās tēmas vai sasniegumus, ar ko strādājāt savas prezidentūras laikā?
- Mūsu prezidentūra bija 2011. gadā, kad Lisabonas līgums jau bija stājies spēkā. Tāpēc, protams, mēs daudz mācījāmies, kā sastrādāties ar Eiropas Parlamentu. Tas bija kaut kas jauns, jo līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Parlamentam bija daudz jaunu pilnvaru. Tā kā Parlaments ir politiska struktūra, strādājot ar to, vienmēr jāievēro piesardzība. Mēs šai sadarbībai veltījām daudz enerģijas, uzskatu, ka tas ir viens no mūsu prezidentūras panākumiem.

Ja man jāmin kādi politisko panākumu piemēri, tad noteikti jāizceļ “ES 2020” stratēģija. Tās mērķi tika izstrādāti 2010. gadā un mūsu pienākums 2011. gadā, tieši pēc gada, bija izvērtēt pirmo aizvadīto gadu un precizēt prioritātes, skaidrojot, ko šī stratēģija varētu nozīmēt praksē un kā prioritātes varam salāgot ar katru dalībvalsti.

Vēl viens būtisks jautājums mūsu prezidentūras laikā bija sarunu noslēgšana par Horvātijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Ungārija ir viena no tām dalībvalstīm, kas uzsver, cik būtiska ir Rietumbalkānu valstu integrācija Eiropas Savienībā. Fakts, ka ar Horvātiju šīs sarunas izdevās noslēgt mūsu prezidentūras laikā, bija ļoti svarīgs panākums.

- Kādu atzīmi skalā no 1 līdz 10 Jūs liktu Ungārijas prezidentūrai? Vai tā bija veiksmīga?

Latvijas prezidentūras laikā un sekojot līdzi citām valstīm redzēsiet, ka katra prezidentūras sākas unikālos, individuālos apstākļos un tās visas ir tik veiksmīgas, cik vien veiksmīgas var būt.

Šis ir vēstījums, ko esmu iemācījusies, cieši sekojot līdzi prezidentūrām no 2004. gada, kad Ungārija iestājās Eiropas Savienībā. Beigās visas ir visveiksmīgākās prezidentūras, un, manuprāt, tā ir atziņa, kas jāapgūst, jo tā ir realitāte.

- Ko Jūs domājat par otro Ungārijas prezidentūru – vai tā būs vieglāka? Vai esat guvuši kādas mācības?
- (smejas) Vai zināt, kad būs nākamā Ungārijas prezidentūra? Latvijai tā būs pēc 14 gadiem, mums – pēc 11. Tik ilgu laiku es neglabātu nekāda veida atziņas. Tas ir tik tālu, ka mums nav ne jausmas, kāda Eiropas Savienība mums tajā laikā būs.

- Bet vai esat optimiste, ka ES mums vispār vēl būs?
- Jā, par to nav šaubu! Protams! Esmu pārliecināta, ka Eiropas Savienība būs vēl spēcīgāka un vienotāka un nodrošinās mums vēl lielāku labklājību, integritāti un vienotību.

- Un noslēgumā – kādi ir Jūsu pirmie iespaidi par Latviju un latviešiem?
- Esmu šeit tikai mēnesi, tāpēc būtu pāragri izdarīt kādus objektīvus secinājumus. Bet, strādājot iepriekšējos amatos un Briselē, man bija daudz brīnišķīgu latviešu kolēģu, tāpēc tagad galvenokārt redzu latviešus caur viņiem. Lieliski, efektīvi, ļoti jauki cilvēki un labi draugi – tāds šobrīd ir mans iespaids. Man šķiet, ka latvieši ir atvērti un draudzīgi cilvēki. Un jūsu mentalitāte ir ziemeļeiropeiska. Patiesi ļoti ziemeļeiropeiska. Tās ir manas šī brīža izjūtas.

Informāciju sagatavoja:

Lita Juberte
Projektu koordinatore
Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību departaments
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts
Mob.: 29376176
E-pasts: lita.juberte@es2015.lv

• < Iepriekšējā
• Nākamā >