Prezidentūra – iespēja diskusijai

Agita Hauka, Labas gribas vēstniece Eiropas attīstības gadam, biedrības „Latvijas Zemnieku federācijas” valdes priekšsēdētāja, Iecavas sieviešu kluba ”Liepas” dibinātāja

Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē sāku gatavoties vienlaikus ar Latvijas prezidentūras sekretariāta izveidi. Jau piekto gadu vadu biedrību ”Latvijas Zemnieku federācija” (turpmāk - LZF), kas pārstāv 12 Lauksaimnieku apvienības, 6 profesionālās asociācijas un individuālos biedrus (kopumā ap 6000 lauksaimnieku) un arī tos lauksaimniekus, kuri nav nevienā organizācijā. Tā kā organizācijas vīzija un mērķis ir „Apdzīvoti un ekonomiski aktīvi Latvijas lauki”, sapratu, ka prezidentūras kontekstā ar lauksaimniekiem un lauku iedzīvotājiem ir plašāk jārunā gan par ES pozitīvajiem aspektiem, gan arī par ēnas pusēm.

Vienlaikus aktīvi iesaistījos biedrības Latvijas platforma attīstības sadarbībai (turpmāk - LAPAS) darbībā, arī caur šīs organizācijas Prezidentūras projektu veicinot sarunas un diskusijas ar sabiedrību. LAPAS Prezidentūras projekta mērķis bija diskutēt par glokalizāciju, kā arī apzināties ilgtspējīgas globālās attīstības un nabadzības mazināšanas iespējas. Glokalizācija ir sociāls process, kur globālos problēmjautājumus sasaistām ar ikdienas dzīvi vietējā kopienā, un vietējās kopienas ikdienas procesus – ar globālo attīstību.

LAPAS mani pieteica Labas gribas vēstnieci konkursam Ārlietu ministrijā, un man tika piešķirts tituls: Labas gribas vēstniece Eiropas attīstības gadam 2105. Katru gadu Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija pasludina tematisko gadu, lai pievērstu uzmanību kādai aktuālai problēmai. 2015.gads ir veltīts attīstības sadarbības politikas jautājumiem, un tādējādi ir pasludināts par Eiropas gadu attīstībai. Gada atklāšana sakrita ar Latvijas prezidentūru ES Padomē.

Labas gribas vēstnieces statuss man uzlika papildu atbildību par izskaidrojošām sarunām, tai skaitā, kā un kāpēc ir jāpalīdz trūcīgākajām valstīm caur viņu kopienām. Mums Latvijai ir ļoti vienkāršs un sirsnīgs piemērs: biedrība „Seiba - atbalsts Gvatemalas bērniem” katru gadu dodas uz Gvatemalu un iegādajas dējējvistas, kuras dod bērniem, lai kaut nelielā apjomā veicinātu viņu dzīves apstākļu uzlabošanos. Arī es šajā projektā divus gadus pēc kārtas vācu naudu un ar gandarījumu varu teikt, ka Latvijā ir cilvēki, kuri izprot palīdzības jēgu.

LAPAS Prezidentūras projekta realizācijā iesaistījās arī biedrība „homo ecos:”un biedrība „Latvijas Lauku forums”. Sadarbībā ar „homo ecos:” LZF organizēja 25 diskusijas Latvijas laukos un pilsētās par globalizācijas ietekmi uz vietējo pārtiku un ekonomiku. Diskusijas sākumā skatījāmies filmu „Laimes ekonomika” un pēc tam izdiskutējām redzēto, piefiksējot cilvēku domas par to, kas mudina pirkt vietējo produktu, kas mums visiem kopā būtu jādara, lai nostiprinātu un arī uzlabotu vietējo ekonomiku, un ko katrs pats var darīt tagad un tūlīt dabas resursu saglabāšanā. Reizēm diskusijās piedalījās četru paaudžu pārstāvji, vienmēr dažādu tautību un profesiju pārstāvji. Katra diskusija bija citādāka, bet kopumā visi piekrita, ka lauki un to esamība valstij un cilvēkiem ir ļoti svarīga. Visi piekrita, ka vietējās pārtikas lietošana stiprina vietējo ekonomiku.

Lauku un mazpilsētu iedzīvotāji domā un spriež par notikumiem, pamatinformāciju nereti saņemot no televizora un preses, kā arī – ko ir teicis kaimiņš. Tāpēc es uzskatu, ka LAPAS Prezidentūras projekts bija ļoti vajadzīgs, un mēs savus uzdevumus godam izpildījām, skaidrojot gan to, kas ir attīstības sadarbība, gan kas ir glokalizācija, gan Eiropas iespējas un realitāte un vienlaikus Latvijas uzdevumi un arī pienākumi ES.

Tāpat es piedalījos vairākos Latvijā rīkotajos forumos un konferencēs, kas bija veltīti prezidentūras tēmām, un man bija par ko runāt ar diskusiju dalībniekiem. Latvijas prezidentūra tagad ir beigusies, bet sabiedrību izglītojošas diskusijas ir jāturpina un tās turpināsies, jo cilvēki grib zināt - kas notiek Rīgā un Eiropā, jo to, kas notiek laukos, viņi zina.

• Nākamā >